Latviešu tautas mūzikas instrumenti
Kokles tiek gatavotas no viena egles (arī priedes, bērza, liepas vai ozola) kluča, kam virsū piestiprina dēlīti- deku. Stīgas tiek piestiprinātas tieši pie korpusa ar stīgu turētāja un skaņošanas tapu palīdzību. Pirmajā attēlā redzama Kurzemes kokle, šā veida koklēm parasti ir 7- stīgas, tās ir bez spārna un grezni rotātas, otrajā attēlā- Latgales kokle. Šīm koklēm ir vairāk stīgu, līdz pat 33 un vairāk, koklēm ir spārns un atturīgāki rotājumi. Kokles visbiežāk tiek skaņotas GCDEFGABC (no zemākās). Skyforger gan kokles parasti skaņo AACDEFGAB. Līdzīgi instrumenti ir somu kantele un citi.
Dūdas arī tiek bieži izmantotas un ir plaši pazīstams instruments. Senāk dūdas gatavoja no kazlēna ādas, mūsdienās- dažādos veidos. Dūdām ir viena stabule, uz kuras tiek spēlēta melodija, un 2-3 stabules, kas visu laiku spēlē vienu noti.
Ģīga ir iespējamais vijoles priekštecis Latvijas teritorijā. Tai ir grebts korpuss, kam piestiprināts grifs. Ģīgai ir 2 stīgas, skaņotas GD (no zemākās), un abas tiek spēlētas vienlaicīgi, bet uz augšējās stīgas, D, spēlē melodiju. Ģīgu spēlē ar lociņu.
Par ģīgu dēvē arī vienstīdzi- koka kasti ar dēlīti, uz kura spēlē. Vienstīdzim ir 1-3 stīgas. Vienstīdzis redzams attēla apakšā.
Instruments attēla augšā ir pūšļa vijole. Tam ir 1-3 stīgas, un tas ir veidots no dēļa un izžāvēta cūkas pūšļa. Pūšļa vijoli spēlē ar lociņu.
Stabule augšā un
Svilpaunieks apakšā.
Stabule tiek gatavota no izžāvēta lapu koka (liepas, bērza, apses u.c.).
Svilpaunieks tiek veidots no māla, un katram svilpauniekam tādēļ ir sava skaņa. Svilpaunieku var dzirdēt dziesmā "Kam pūšati kara taures" albumā "Kauja pie Saules".
Vargāns ir ļoti sens mūzikas instruments, un to spēlē, turot pie zobiem. Kā redzams attēlā, vargāns ir pagatavots no dzelzs stienīša, kam piestiprināta mēlīte.
Bungas tiek gatavotas no viena koka gabala, parasti celma, un pārvilktas ar ādu.
Trejdeksnis ir vienreizējs latviešu tautas instruments. Līdzīgu instrumentu nav nevienai tautai. Trejdeksnis ir ritma instruments, un to spēlē, kratot rokā. Reizēm trejdeksni piestiprina pie lielāka koka zara, kam piestiprināti arī zvaniņi, zvārguļi u. tml., un tad tas ritmā tiek sists pie grīdas.
http://www.liis.lv/muzika/instrumenti/tmi.php
http://folklora.lv
Latviešu tautas dzīvesziņa, 2. vai 3. sējums
){kind=small}
){kind=small}
Kokles tiek gatavotas no viena egles (arī priedes, bērza, liepas vai ozola) kluča, kam virsū piestiprina dēlīti- deku. Stīgas tiek piestiprinātas tieši pie korpusa ar stīgu turētāja un skaņošanas tapu palīdzību. Pirmajā attēlā redzama Kurzemes kokle, šā veida koklēm parasti ir 7- stīgas, tās ir bez spārna un grezni rotātas, otrajā attēlā- Latgales kokle. Šīm koklēm ir vairāk stīgu, līdz pat 33 un vairāk, koklēm ir spārns un atturīgāki rotājumi. Kokles visbiežāk tiek skaņotas GCDEFGABC (no zemākās). Skyforger gan kokles parasti skaņo AACDEFGAB. Līdzīgi instrumenti ir somu kantele un citi.){kind=small}
){kind=small}
){kind=small}
)
)
)